Energoefektivitāte

Energoefektivitāte pēc definīcijas nozīmē enerģijas lietderīgu izmantošanu. Lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkā, ir nepieciešams saprast: kādi siltuma zudumi ir jākompensē, kāpēc tie ir radušies un kādi energoefektivitātes pasākumi ir jāveic. Tā kā katra māja ir unikāla, tad arī energoefektivitātes pasākumi katrai ēkai būs atšķirīgi.

Siltumizolācija

Siltumizolācijas rādītāji (U rādītāji) būvkonstrukcijām ir mazāki par 0,15 W/m2K. Pamatnosacījums jebkurai pasīvai mājai ir ļoti labi nosiltinātas ārsienas. Pasīvām mājām mūra (ķieģelis, gāzbetons un tml.) sienu siltumizolācijas optimālais biezums ir aptuveni 20 līdz 30 cm un koka konstrukciju sienām – no 30 līdz 40 cm; augšstāva griestu siltumizolācijas biezums sasniedz pat 0,5 m. Siltuma zudumi pagrabstāvam tiek samazināti ar siltumizolāciju 20 līdz 30 cm biezumā.

Ēkas siltumizolācija ir efektīva tikai tad, ja ēkas apvalks arī ir blīvs. Ēkas blīvumu nosaka ar gaisa caurlaidības mērījumiem. Pasīvās mājās gaisa daudzuma attiecība pret telpas gaisa tilpumu (nL50) nedrīkstētu pārsniegt gaisa apmaiņas normas rādītāju 0,6 m3/(m2*h).

Ēku enerģijas klases 

Latvijas ēku enerģijas klasifikācija izveidota pavisam nesen — 2013. gadā. No 2014. Gada katrai ēkai, kas uzbūvēta, rekonstruēta vai mainījusi īpašnieku, jānodrošina ēkas enerģijas sertifikāts, kurā jānorāda ēkas enerģijas klase.

Ēku klasifikācija ļauj salīdzināt ēkas, līdzīgi kā sadzīves iekārtas, pēc to marķējuma. Šādu klasifikāciju ir viegli saprast ēkas īpašniekam vai īrniekam un salīdzināt un salīdzināt ar citām ēkām pat tad, ja rēķināt kilovatstundas liekas sarežģīti.

 Ēku enerģijas klases

<15-30
kWh/(m2a)
30-40
kWh/(m2a)
40-60
kWh/(m2a)
60-100
kWh/(m2a)
100-200<
kWh/(m2a)
~70 €/gadā ~140 €/gadā ~200 €/gadā ~350 €/gadā ~710 €/gadā
Pasīvā ēka;
Nulles patēriņa ēka
Zema patēriņa ēka;
Renovācija ar pasīvās ēkas komponentēm
Racionāli būvēta vai renovēta ēka Pēc Latvijas būvnormatīva būvēta ēka Nesiltināta ēka

Cena apreķināta pēc Rīgas siltuma tarifa 2014. gada sākumā 80 m3 lielam dzīvoklim.

 

Pasīvo ēku pamatprincipi

Galvenie būvnosacījumi pasīvajām ēkām

  • Izcili augsta siltumizolācijas pakāpe;
  • Logu rāmji ar ļoti labu pretestību siltuma zudumiem, trīskāršā stikla pakete ar augstu siltumizolācijas pakāpi;
  • Konstrukcijas un savienojumu mezgli bez „aukstuma tiltiņiem”;
  • Tvaiknecaurlaidīgs ēkas ietvars;
  • Komfortabla gaisa apmaiņa ar efektīvu siltummaini.

Lai sasniegtu pasīvo māju augstos standartus, nepieciešama ļoti rūpīga pieeja mājas plānošanā un būvniecībā. Liela nozīme ir visam, gan mājas novietojumam (garākajām fasādēm un lielākajiem logiem jābūt pavērstiem uz dienvidiem), gan kompaktam arhitektoniskajam veidolam (pēc iespējas mazāka ārsienu platība, izvairoties no dažādām izbūvēm, kuras samazina ēkas energoefektivitāti), gan daudziem citiem faktoriem (solārās enerģijas izmantošana, telpu plānojums, efektīvas ventilācijas sistēmas ierīkošana ar siltā gaisa apmaiņu-rekuperācija, utt.). Pašas energoefektivitātes nodrošināšanā izšķiroša nozīme ir ēkas konstrukciju blīvumam, kas panāk kontrolētu gaisa caurlaidību caur ēkas norobežojošajām konstrukcijām.

Kā, nodrošinot konstrukciju gaisnecaurlaidību, tiek panākts, ka māja „elpo”? Pasīvajā mājā to nodrošina ventilācijas sistēma, kas veic kontrolētu gaisa apmaiņu. Tas ir labāks ventilēšanas veids nekā gaisa infiltrācija caur spraugām, jo spraugas konstrukcijās rada kondensāta veidošanos un pelējuma sēnītes draudus. Pasīvajā mājā tas nav iespējams.

 

info@elasto.lv Tālruni: +371 20366666, +371 26536433 SIA „Elasto”, Dārzciema iela 60, Rīga, LV-1002